Latvieši, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, katru gadu uz mājām atsūta aptuveni vienu miljardu eiro. Šī milzīgā summa veido aptuveni 3% no visas Latvijas ekonomikas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā.
Tomēr jaunākais Latvijas Universitātes pētījums rāda, ka šī nauda lielākoties tiek iztērēta ikdienas vajadzībām, nevis ieguldīta lietās, kas nestu peļņu ilgtermiņā. Galvenais iemesls tam nav diasporas nevēlēšanās investēt, bet gan vienkāršu un uzticamu rīku trūkums, kas palīdzētu šo kapitālu pavairot.
Līdz šim uz Latviju sūtītie līdzekļi galvenokārt kalpojuši kā “amortizators” – tie palīdz segt ikdienas tēriņus, remontēt mājokļus vai palīdzēt radiem. Pētnieki uzsver, ka diasporas rīcībā esošie resursi ir ļoti lieli un cilvēki ir motivēti palīdzēt savai dzimtenei. Tomēr patlaban trūkst tādas infrastruktūras, kurai cilvēki varētu pilnībā uzticēties.
Privātās investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā pēdējos gados ir kļuvušas diezgan svārstīgas. Investoru skaits pat ir sarucis, jo cilvēki baidās no riskiem un nejūt pietiekamu drošību par savu ieguldījumu aizsardzību. Tas norāda uz plaisu starp vēlmi ieguldīt un reālajām iespējām to darīt drošā veidā.
Kas ir aktīvākie potenciālie investori
Pētījumā īpaši izcelts diasporas segments vecumā no 35 līdz 54 gadiem. Šie cilvēki parasti ir ekonomiski aktīvi, ieguvuši labu izglītību un uzkrājuši ievērojamu profesionālo pieredzi. Viņiem ir raksturīga vēlme pēc “dubultās atdeves”. Tas nozīmē, ka viņi vēlas ne tikai nopelnīt, bet arī redzēt, ka viņu nauda palīdz Latvijai attīstīties un kļūt modernākai.
Šī grupa meklē veidus, kā likt saviem līdzekļiem strādāt jēpilni. Viņiem nav svarīgi tikai skaitļi bankas kontā, bet arī emocionālā saikne ar projektu. Tomēr, lai šī vēlme pārvērstos reālos darbos, ir vajadzīga vide, kurā investēšanas process ir tikpat skaidrs un saprotams kā attīstītajās Rietumvalstīs.
Ir svarīgi saprast, ka diasporas kapitāls nav tikai nauda. Tie ir arī cilvēki, viņu zināšanas, starptautiskie kontakti un reputācija. Ārzemēs dzīvojošie latvieši bieži vien pārvalda specifiskas tirgus nišas un viņiem ir pieeja sociālajiem tīkliem, kas Latvijas uzņēmumiem varētu atvērt durvis uz jauniem tirgiem.
Pētnieki norāda, ka šis “nemateriālais kapitāls” pašlaik netiek pietiekami novērtēts. Ja izdotos veiksmīgi apvienot ārvalstu latviešu pieredzi ar vietējo uzņēmējdarbību, ieguvēji būtu visi. Tas palīdzētu Latvijas produktiem un pakalpojumiem kļūt konkurētspējīgākiem pasaules mērogā.
Piedāvājums: Decentralizēti fondi un digitālā platforma
Lai situāciju mainītu, zinātnieki piedāvā veidot īpašu investīciju fondu tīklu. Šie fondi nebūtu viena liela, centralizēta iestāde, bet gan vairāki mazāki, caurskatāmi mehānismi. Tie darbotos uz reģionālās atbildības principiem, ļaujot cilvēkiem ieguldīt, piemēram, tieši savā dzimtajā novadā vai pilsētā. Šādu fondu vadībā būtu jāiesaista paši diasporas profesionāļi, kuri kalpotu kā garantija tam, ka viss notiek godīgi.
Viens no praktiskajiem soļiem ir iecere izveidot digitālu platformu “Globālais latvietis investē”. Tā būtu viena pieturas aģentūra internetā, kurā ikviens interesents varētu atrast aktuālos projektus, saņemt informāciju par investīciju iespējām un sazināties ar citiem investoriem. Plānots, ka tuvākajā laikā varētu sākt darboties vairāki pilotfondi, lai pārbaudītu, kā šis modelis strādā praksē un vai tas tiešām palīdz atjaunot uzticību valsts ekonomiskajai videi.
Šis pētījums, kas tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju, skaidri iezīmē ceļu uz to, kā miljardu eiro lielās naudas plūsmas padarīt par spēcīgu instrumentu valsts nākotnes veidošanai. Galvenais uzdevums tagad ir pāriet no teorijas pie darbiem, radot vidi, kurā katrs ieguldītais eiro nes labumu gan pašam investoram, gan visai sabiedrībai.
